2018. gada gājieni: Vasara/Rudens

DATUMS MARŠRUTS CEĻŠ
21., 22. jūlijs Miķeļbāka-Kolkas rags Piejūra
18., 19. augusts Kolkas rags-Kaltene Piejūra
22., 23. septembris Kaltene-Engure Piejūra
20., 21. oktobris Engure-Aspazijas māja Jūrmalā Piejūra
10., 11. novembris Aspazijas māja Jūrmalā-Rīgas centrs /PIETEIKTIES Piejūra
16. decembris Rīgas centrs – Mangaļsalas mols Piejūra

Ziemeļmeita

Aiz Melnupes sākas Malēnija, kur valda apbrīnojams miers un ir iespējams dzirdēt klusumu. Pakalni mijas ar lejām, pļavas ar purviem un priežu un egļu audzes ar kārklu puduriem. Šo zemi abpus robežai ap Peļļu – Kornetu gravām dēvē par pagānu zemi. Senajā Vidzemē robežas zemes piederēja Vidzemes Latviešu daļas muižām. Vēl tagad mazie ciemi un viensētas glabā latviskos nosaukumus „Varkaļi”, „Sormuļi”, „Posti” un „ Pelli”.

Šeit gan latvieši, gan igauņi vienmēr ir dzīvojuši draudzīgi.

Sandra Jankovska Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja

Māras ceļš

Kūkovas upes līkumi savijas ar meža biezokņiem. Skan dzimtā tēva valoda. Arājs zemē sēklu sēj. Tepat jau kaimiņi Krievijā – pāri robežai lielajos plašumos. Bet mēs dziedam, dejojam un augam, augam, uzziedam un zaļojam. Mīļi sagaidām katru ciemiņu un lepojamies, ka godā turam savus vectēvus, kas brīvību mums dāvāja.

Kūkovas upis leikumi sasavejuos ar mežu bīzūknīm. Skan dzymtuo tāva volūda. Oruojs zemie sāklu siej. Tepat jov sābri Krīvejī – puori rūbežai lylejūs plašumūs. A mes dzīdam, doncojam i augam, uzzīdam i zaļojam. Meili sagaidom, kotru gostu i lapojamīs, ka gūdā turom sovus vactāvus, kas breivību myusīm duovova.

Andris Slišāns “Laiks Ziedonim” laureāts

Leišmalīte

Es laikam netikšu debesīs, pārāk esmu iepēdojies zemes ceļos. Tie velk un pieprasa, un man liekas, ka tieši mani. Un pilsētā ir tik garlaicīgi. Bet laukos vēl dzīvo cilvēki. Tā no pagasta uz pagastu kaut ko esmu centies ieraudzīt. Ne tikai hektāros un centneros, cenās un tirgzināšanā, bet arī apvidus gaišāko prātu ieliktajā turienes cilvēku dzīvošanā. Gadsimti gadsimtos iepinušies. Nauda grib augt, un cilvēki grib augt. Kaut nu viens otram netraucētu.

Imants Ziedonis „Leišmalīte“

Piejūra

Jūra un krasts. Skaisti savā daudzveidībā un pilnībā, dāsni lolojot, drosmīgi uzrunājot, spēcīgi savaldzinot, stipri audzinot, skarbi rādot, bezgalīgi draudzībā un uzņēmībā.

Jūras krastā mēs esam būvējuši smilšu pilis, sapņu ostas, meklējuši apslēptos dārgumus un piedzīvojumus, spēlējuši bumbu, klaiņojuši, baudījuši romantiskus saulrietus, apzinājušies vērtības, pārdomājuši dzīvi, atbrīvojušies, guvuši ierosmi un uzmundrinājumu, smēlušies enerģiju un iedvesmu, apcerējuši mūžību.

Jūra un krasts, baltās kāpas, upju ietekas, dižakmeņi, sudrabs jūras apskalotos kokos, saules un mēness ceļš Jūras atspulgā, krītošas zvaigznes un Ziemeļblāzma saviļņo, aicina sajust un iemīlēt.

Kolkasraga draugs Jānis Dambītis